

Projekta nosaukums: Circular Economy NPJR-2024/10159
Projekta īstenošanas periods: no 2024.gada 1.septembra līdz 2026.gada 31.septembrim
Projekta mērķis ir veicināt skolēnu izpratni par aprites ekonomikas konceptu – ilgtspējīgu ražošanas un patēriņa modeli, kas ietver dalīšanos, atkārtotu izmantošanu, pārstrādi un resursu efektīvu pārvaldību.
Projekta laikā skolēni vecumā no 15 līdz 19 gadiem piedalīsies dažādās aktivitātēs, tostarp apmeklēs universitātes, zinātnes centrus, pārstrādes uzņēmumus un ekoloģiskās saimniecības, kā arī piedalīsies darbnīcās un āra semināros. Projekta ietvaros tiks veikti pētījumi, aptaujas un rezultātu analīze, kas tiks prezentēta skolu mājaslapās, plakātos un citos medijos. Šīs aktivitātes ne tikai veicinās skolēnu zināšanas par ilgtspējīgu attīstību, bet arī iedvesmos citus skolēnus pievērsties atkritumu samazināšanai.
Projekts integrēs aprites ekonomikas tēmu dažādos mācību priekšmetos, piemēram, bioloģijā, ķīmijā, fizikā, ekonomikā, mākslā un angļu valodā. Tas palīdzēs skolēniem apskatīt problēmu no dažādiem aspektiem un attīstīt praktiskas prasmes ilgtspējīgai rīcībai.
Šis projekts ir nozīmīgs solis Baltijas valstu jauniešu ekoloģiskās apziņas veidošanā un starptautiskās sadarbības stiprināšanā.
Projekta partneri:
Seduva Gymnasium (Lietuva)
Lasnamäe Gümnaasium (Igaunija)
20.10.2025.
Baltijas jaunieši Tallinā: kopā noslēdz ceļojumu aprites ekonomikas pasaulē
No 13. līdz 17. oktobrim Igaunijas galvaspilsētā Tallinā valdīja īpaša rosība — Lasnamäe Gümnaasium skola kļuva par tikšanās vietu skolēniem no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Tur aizritēja noslēdzošā “Nordplus Junior” projekta “Circular Economy” tikšanās, kas apvienoja vairāk nekā divus gadus ilgušas sadarbības, ideju un pieredzes apmaiņas ceļojumu. Šī bija pēdējā pietura projektā, kura mērķis bija rosināt jauniešos izpratni par aprites ekonomiku — dzīvesveidu, kurā nav atkritumu, bet ir iespējas. Tallinā trīs Baltijas valstu jaunieši vēlreiz apliecināja, ka ilgtspējīga domāšana nav tikai teorija — tā var būt arī dzīvesstils, ko izdzīvot, radot un sadarbojoties. ________________________________________ Pirmā diena: “Tere tulemast!” — sveiciens trijās valodās Ierašanās dienā dalībniekus sagaidīja smaidīgi skolotāji un skolēni ar uzrakstiem “Tere tulemast!”, “Laipni lūdzam!” un “Sveiki atvykę!”. Jau pirmajās stundās bija jūtams, ka valodas barjeras šeit neeksistē — runāja draudzība, ziņkāre un atvērtība. Otrdienas rīts sākās ar ekskursiju pa Lasnamäe Gümnaasium, kas šajā nedēļā pārtapa par starptautisku centru zaļajām idejām. Pēc tam — valodu darbnīca, kurā jaunieši apguva igauņu valodas pamatus un atklāja, ka “aitäh” izrunāt ir daudz vieglāk, nekā sākumā šķita. Vēlāk, soļojot pa Tallinas Vecpilsētas bruģi, projekta dalībnieki piedzīvoja vēstures elpu un ilgtspējīgas pilsētas piemēru dabā. Pēcpusdienā sekoja lekcija par ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķiem, 3D drukas nozīmi nākotnes profesijās un diskusijas par to, kā katrs jaunietis var būt “planētas vēstnesis”. Dienas noslēgumā skolēni prezentēja savas skolas zaļās iniciatīvas — un izrādījās, ka ideju netrūkst: no atkritumu šķirošanas sistēmām līdz lietu labošanas darbnīcām. ________________________________________ Trešdiena: ūdens, kas māca atbildību Trešdienas rīts pagāja vides zinību zīmē — stundā par atkritumu šķirošanu un pārstrādi jaunieši diskutēja par to, kas patiesībā ir “atkritumi”. “Ja mēs katru dienu šķirotu tikpat apzināti, cik plānojam savas finanses, daba mums pateiktu paldies,” secināja kāds skolēns. Vēlāk ekskursijā uz Ülemistes ūdens attīrīšanas staciju dalībnieki redzēja, kā pilsētai tiek attīrīts un nogādāts dzeramais ūdens — cik sarežģīts, bet arī cik trausls ir šis process. Pēcpusdienā viņi apmeklēja Lennusadam Jūras muzeju, kur vēsture un inovācijas atgādināja: ilgtspēja nozīmē arī saglabāt pagātni, mācoties no tās. ________________________________________ Ceturtdiena: tradīcijas un koprade Ceturtās dienas rīts sākās ar kustību — Igaunijas tautas deju darbnīcā skolēni mācījās ritmus, kas vienoja paaudzes jau gadu simtiem. Smiekli, kļūdas un improvizācija kļuva par daļu no procesa. Dejā ir tāda pati līdzsvara meklēšana kā dabā — tu dod, un tu saņem. Vēstures stunda un kopīgs infografiku veidošanas uzdevums palīdzēja apkopot projekta rezultātus. Skolēni salīdzināja trīs valstu pieeju aprites ekonomikai un secināja: neatkarīgi no robežām, mērķis mums visiem ir viens — zaļāka nākotne. Vakars noslēdzās ar jautru Krabi Bowling spēli, kur sacensības gars pārtapa draudzībā. ________________________________________ Piektdiena: garšīga atvadu diena Noslēguma diena bija pilna radošuma un prieka. Rīts sākās ar “Eco Quiz”, kur jaunieši pārbaudīja savas zināšanas par ekoloģiju. Tad sekoja “Cooking Battle” — komandas gatavoja veselīgus ēdienus, izmantojot vietējos produktus un zero-waste principus. Kad tika pasniegti sertifikāti un pateicības, valdīja viegls aizkustinājums. Šis projekts iemācīja mums domāt citādi — ne tikai par vidi, bet arī par cilvēkiem. ________________________________________ Kopā radīta pieredze Tikšanās Tallinā bija vairāk nekā tikai projekta noslēgums — tās bija svinība par to, ko var sasniegt, ja cilvēki tic pārmaiņām. Projekts “Circular Economy” pierādīja, ka ilgtspējība sākas nevis ar noteikumiem, bet ar domāšanu.
08.04.2025.
Baltijas valstu skolēni satiekas Rīgā, lai kopīgi mācītos par aprites ekonomiku
Aizvadītajā nedēļā no 31.marta līdz 4.aprīlim, Nordplus projekta ietvaros, Latvija kļuva par tikšanās vietu dalībniekiem no visām trim Baltijas valstīm – Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Projekta nedēļa bija veltīta aprites ekonomikas izzināšanai un pieredzes apmaiņai starp skolēniem, skolotājiem un nozares ekspertiem. Pirmdien uzņēmuši viesus, iepazīstinājām tos ar mūsu skolu – ēku, mācību vidi un ikdienas paradumiem. Vēlāk devāmies pastaigā pa Āgenskalna apkaimi un apmeklējām Āgenskalna tirgu. Lai gan tas tajā dienā bija slēgts tīrīšanas dēļ, viesiem bija iespēja iepazīties ar tirgus nozīmi un tā vēsturisko lomu vietējā kopienā. Otrdien katra valsts prezentēja, kā aprites ekonomikas principi tiek ieviesti skolās un sabiedrībā. Prezentācijas izraisīja aizraujošas diskusijas un ideju apmaiņu. Dienas turpinājumā skolēni piedalījās komandu spēlē, nostiprinot iegūtās zināšanas, bet noslēgumā klausījās iedvesmojošu lekciju no “Zero Waste Latvija” pārstāves, kura dalījās praktiskos ilgtspējas padomos. Trešdien devāmies ekskursijā uz “Eko Getliņi” – vienu no modernākajiem atkritumu apsaimniekošanas poligoniem Baltijā. Uzzinājām, kā tiek šķiroti un pārstrādāti atkritumi, kā arī kādas tehnoloģijas tiek izmantotas vides ietekmes mazināšanai. Ekskursijas noslēgumā apmeklējām arī modernās siltumnīcas. Ceturtdien viesojāmies Latvijas depozīta sistēmas punktā, kur iepazināmies ar dzērienu iepakojumu nodošanas un pārstrādes procesu. Vēlāk baudījām pavasarīgu pastaigu pa Vecrīgu, iepazīstot tās vēsturiskos objektus un unikālo arhitektūru. Piektdien projekta noslēgumā skolēni piedalījās lekcijā par Rimi Rīgas maratona ilgtspējas iniciatīvām. Nedēļa tika noslēgta ar Kahoot viktorīnu par projekta laikā apgūto un animācijas filmas “Straume” kopīgu skatīšanos, kas simboliski apliecināja komandas darba nozīmi. Pēc diplomu pasniegšanas sekoja sirsnīgas atvadas. Šī nedēļa ne tikai padziļināja zināšanas par aprites ekonomiku, bet arī stiprināja saikni starp Baltijas valstīm. Tā iedvesmoja dalībniekus turpināt ilgtspējīgus ieradumus un kopīgi veidot zaļāku nākotni.
30.09.2024.
Baltijas valstu skolēni satiekas Šeduvā, lai kopīgi mācītos par aprites ekonomiku
23.–27. septembrī Šeduvas ģimnāzijā, Lietuvā, norisinājās Nordplus Junior klases apmaiņas projekts "Aprites ekonomika", pulcējot dalībniekus no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Nedēļas laikā dalībnieki piedalījās dažādās aktivitātēs, lai padziļinātu izpratni par aprites ekonomikas principiem un to pielietojumu. Pirmdiena, 23. septembris: Dalībnieki iepazinās ar Šeduvas ģimnāziju, tās mācību vidi un tradīcijām. Pēcpusdienā notika sporta aktivitātes, veicinot komandas garu un savstarpēju sadarbību. Otrdiena, 24. septembris: Notika ekskursija uz Viļņu, kur apmeklēts uzņēmums "Paliūtis", kas specializējas gumijas apavu ražošanā, izmantojot pārstrādātus materiālus. Dalībnieki uzzināja par ražošanas procesu un ilgtspējīgām praksēm. Pēc tam sekoja pilsētas apskate, tostarp Gediminas pils apmeklējums, piedāvājot ieskatu Viļņas kultūras mantojumā. Trešdiena, 25. septembris: Dalībnieki devās uz Šauļiem, kur apmeklēja uzņēmumu "Toksika", kas nodarbojas ar bīstamo atkritumu apsaimniekošanu, un Šiaulių reģionālo atkritumu apsaimniekošanas centru (ŠRATC). Šīs vizītes sniedza praktisku ieskatu atkritumu pārvaldībā un pārstrādē. Dienas noslēgumā notika ekskursija uz Kritušo Krustu kalnu, kas ir nozīmīgs kultūras un reliģiskais objekts. Ceturtdiena, 26. septembris: Skolā notika integrētas tehnoloģiju un mākslas nodarbības, kurās dalībnieki praktiski pielietoja aprites ekonomikas principus, radot jaunus produktus no otrreizējiem materiāliem. Pēcpusdienā tika atzīmēta Eiropas Valodu diena, veicinot kultūru daudzveidības izpratni. Piektdiena, 27. septembris: Dalībnieki prezentēja nedēļas laikā gūtās atziņas un izstrādātos projektus, atspoguļojot apgūtās zināšanas par aprites ekonomiku. Noslēgumā notika refleksija par piedzīvoto un iegūtajām prasmēm, stiprinot Baltijas valstu sadarbību ilgtspējīgas nākotnes veidošanā. Šī mobilitātes nedēļa ne tikai padziļināja dalībnieku izpratni par aprites ekonomiku, bet arī veicināja starpkultūru dialogu un sadarbību starp Baltijas valstu jauniešiem, iedvesmojot kopīgi strādāt pie zaļākas un ilgtspējīgākas nākotnes.


















































